Publicēts ieskats izglītības projekta veidošanā
2013. gada 2. oktobris
Viens no izglītības projekta veidotājiem – Lauris Bokišs stāsta kā izstādes apmeklējums var kļūt par piedzīvojumu un atklāj interaktīvās spēles daudzās sastāvdaļas.
Līdz oktobra beigām Rīgas Mākslas telpā ir apskatāma "ABLV Bank" veidotās laikmetīgās mākslas kolekcijas izstāde "...lai gadījums kļūtu par notikumu". Izstādē, kuras kuratore ir Solvita Krese, ir apskatāmi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas mūsdienu mākslinieku darbi. Tās ietvaros norisinās arī īpaši šai izstādei veidots izglītības projekts – mūsdienu tehnoloģijās balstīta izglītojoša spēle 9. – 12. klašu skolēniem. Spēles kodols ir mākslas saturs un izstādes kuratores atlasītās komandas radītie "aizkadra" stāsti, bet izglītības projekta mērķis ir padarīt mākslas izstādes apmeklējumu par notikumu, piedzīvojumu skolēniem. Pirms pusgada, tiekoties ar "ABLV Charitable Foundation" vadītāju Zandu Zilgalvi, tapa pirmās izglītības projekta idejas īstenošanas skices.
Darbu pie izglītības projekta veidošanas sākām ar muzejpedagoģijas tendenču apzināšanu un auditorijas izpēti, veicot fokusgrupu intervijas pēc vairāku izstāžu apmeklējuma. Piemēram, ar skolēniem pētījām gan izstādi, kurā tika piedāvāta "stunda muzejā", gan Purvīša balvas izstādi. Secinājām, kas ir nepieciešams skolēniem, lai sāktu veidot izpratni par mākslu gan satura, gan formas ziņā. Savukārt ar skolotājiem noskaidrojām, kā viņi redz mūsdienu mākslu – ne tikai kā skatītāji, bet arī kā skolotāji, turklāt tādi, kas māca dažādus mācību priekšmetus – bioloģiju, fiziku, matemātiku, kulturoloģiju, vēsturi u.c. Tā sarunās ar skolēniem un skolotājiem nonācām pie vairākiem secinājumiem un uzdevumiem, kas jārisina, veidojot izglītības projektu. Piemēram, nepieciešams iesaistīt katru skolēnu, domāt par dinamiku starp individuāliem un grupas uzdevumiem, samērot pašizziņu un speciālista stāstījumu, veidot dialogu un ņemt vērā vēl arī virkni dažādu citu aspektu.
Svarīgs uzdevums, sākot veidot izglītības projektu, šķita radīt intensīvu un uz ikvienu skolēnu vērstu piedzīvojumu. Lai būtu piedzīvojums, ir jābūt dažādām emocijām, gandarījumam, izaicinājumiem. Piedzīvojumā svarīgas ir gan cilvēka individuālās spējas, zināšanas, pieredze, gan spēja sadarboties ar citiem, uzticēties partneriem, ar kuriem esam tajā devušies. Tādēļ izglītības projekts veidots tā, lai skolēni apzinātos sevi gan kā grupas dalībnieku, gan kā indivīdu. Būtu iespēja atsaukties uz savu subjektīvo pieredzi un paust attieksmi pret redzēto, varētu izmantot zināšanas un caur to gūt izpratni par mākslas, zinātnes un ikdienas procesu mijiedarbību.
Kaut arī skolēni atrodas vienā telpā un kopīgi pieredz izstādi "..lai gadījums kļūtu par notikumu...", tomēr atšķirīgie ceļi un līdz ar to secība, kādā viņi aplūko mākslīgas darbu, veido atšķirīgus pieredzes nospiedumus, kas spilgti atbalsojās grupas noslēguma diskusijā. Tajā skolēni runā par gūto pieredzi.
Katru darba dienu no 11.00 līdz 16.00 ik pa stundai uz izstādi ierodas kāda grupa vidusskolēnu. Ik stundu skolēnus sagaida asistentes, kuras palīdz spert pirmos soļus laikmetīgās mākslas izpratnē, kā arī pastāsta praktisko pusi – kā noritēs spēle izstādē.
Šīm asistentēm izstādē ir ļoti būtiska loma, lai arī ir izveidots stabils satura un formas pamats: pati izstāde, aizkadra stāsti, uzdevumi planšetēs un darba lapas ar kartēm un norādījumiem, ko skolēniem darīt, taču tieši asistente, sagaidot grupu, dodot ieskatu izstādes tapšanā un īsumā skaidrojot laikmetīgās mākslas nozīmi un lomu, kā arī skaidrojot spēles praktiskos aspektus, nosaka to, ar kādu interesi skolēni aplūkos un iedziļināsies izstādē. Tikpat būtiska ir asistentu loma noslēgumā, kad skolēni, guvuši izstādes pieredzi, atgriežas uz noslēguma diskusiju. Tieši asistentes ir tās, kuras palīdz veidot vienotu kopsavilkumu par piedzīvoto.
Katrs skolēns saņem darba lapu ar karti. Tā palīdz skolēniem ne tikai orientēties plašajā izstādes telpā fiziski, bet arī veikt savu personisko ceļojumu izstādē. Ir izveidotas sešas dažādas kartes, tātad seši dažādi ceļi un iespēja salīdzinoši lielās skolēnu grupas sadalīt nelielās grupās, tā veicinot iespēju netraucēti sastapties ar mākslas darbu viens pret vienu.
Izstādē pie vairākiem mākslas darbiem ir novietoti planšetdatori ar uzdevumiem, kas saista mākslas darbu vai tā radīšanas procesu ar dažādām zinātņu nozarēm, profesionālā žargonā runājot, – nodrošina starppriekšmetu saiti. Uzdevumi ataino mākslas, zinātnes un ikdienas procesu mijiedarbību. Piemēram, uzdevumi pie Andra Eglīša gleznām ļauj uzzināt, kādus dabas materiālus viņš izmanto gleznojot, savukārt uzdevumi pie Arņa Balčus foto darbiem ļauj vēl niansētāk izprast, kādas padomju laiku reālijas viņš ataino savā foto sērijā. Līdzīgā veidā caur fizikas un ķīmijas prizmu uzdevumi ļauj ielūkoties Ginta Gabrāna fotonu gleznās, matemātika un ģeometrija iezogas Ievas Iltneres darbos, ķīmiski un bioloģiski procesi saistās ar Barbaras Gailes gleznām, fizikas likumi izgaismojas Aļņa Stakles foto mākslas darbos. Šie uzdevumi ir veicami nelielajās grupās, katrā no tiem ļaujot kādam no skolēniem uzņemties iniciatīvu atkarībā no savām zināšanām konkrētajā jomā. Turklāt uzdevumi rosina iedziļināties un pamatīgi ieskatīties arī pašos mākslas darbos.
Kaut arī skolēni ceļo grupās un uzdevumus planšetēs risina kolektīvi, darba lapās iekļauti papildjautājumi dod iespēju arī individuālam darbam. Šie jautājumi aicina skolēnus veidot individuālas attiecības ar mākslas darbiem. Zinot, ka skolēnu uzmanību piesaista dažādas jomas un jautājumi, arī tajos ir dota iespēja izmantot gan erudīciju, vērību un zināšanas, gan ļauties pārdomām, iztēlei un refleksijai.
Praktiski spēles laikā veidojas dinamiskas attiecības starp sajūtām un zināšanām, starp indivīdu un grupu. Turklāt tiek nodarbinātas un apmierinātas dažādas uztveres formas – gan vizuālā, gan lasītais teksts, gan dzirdētais, klausoties uzdevumus planšetēs. Pildot uzdevumus, skolēni pieraksta savas domas, grupā meklē un vienojas par pareizajām atbildēm un noslēguma diskusijā ieklausās cits cita pieredzē.
Pēc tam, kad skolēni, sekojot kartei, ir atgriezušies sākuma punktā, asistenta vadība ir pamats noslēguma diskusijai. Pateicoties dažādajiem ceļiem, kādus skolēni ir mērojuši izstādē, viņu gūtā pieredze atšķiras – gan grupas, gan indivīda līmenī. Līdz ar to diskusija par izstādes apmeklējumu visai grupai veido pieredzes summu, kas asistenta vadībā ļauj veiksmīgi reflektēt par mākslu, tās saistību ar zinātni, par personiskās pieredzes nozīmību, uztverot un interpretējot mākslas darbu.
"ABLV Charitable Foundation" izglītības projekta īstenošanā laba komanda bija ļoti nozīmīga. Piemēram, visu projekta būtību reprezentē izstādes asistentes, jo tieši viņas palīdz salikt kopā pieredzes puzli, ko skolēni guvuši izstādē. Savukārt līdz brīdim, kad RMT ienāca pirmās skolēnu grupas, virkne dažādu jomu cilvēku piedalījās projekta īstenošanā. Izglītības projektu iecerēja un realizēja "ABLV Charitable Foundation" pēc tam, kad "ABLV Bank" nolēma veidot kolekcijas izstādi. Sinerģijā starp bankas un fonda vadību radās vīzija par to, kā šodienas skolēni pēc vairākiem gadiem būs tie, kuri izvēlēsies doties uz Laikmetīgās mākslas muzeju. Vadoties pēc šī principa, fonds veidoja komandu, kas sadarbībā ar izstādes veidotājiem spētu īstenot izglītības projektu izstādē. Mums kopā ir izdevies sagādāt skolēniem izstādes piedzīvojumu, pēc kura viņi var izteikt savas domas un viņos ieklausās – gan stāstos par trauslo skaistumu Barbaras Gailes gleznās, gan spriežot par Kurševas "Žaņa ciešanām", gan vientulības tēmu Neiburgas "Solitude". Līdz šim esam secinājuši, ka spēcīgāko iespaidu uz skolēniem atstāj ļoti atšķirīgi mākslas darbi. Tas dod iemeslu un iespēju tālākai sarunai. Arī pēc izstādes apmeklējuma. Tāpēc tagad jāmēģina atbildēt uz jautājumu – kā turpināt izglītot jauniešus par mūsdienu mākslas reālijām pēc šīs izstādes beigām?
Informācijas avots: www.satori.lv/raksts/6281/Lauris_Bokiss/Izstade_ka_piedzivojums