Modes vēsturnieka A.Vasiļjeva kolekcijas izstāde "Pieradinātā daba"

2016. gada 12. jūlijs

Izstāde “Pieradinātā daba” ir jau astotais projekts, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs organizē sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu. Jaunā ekspozīcija veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota.

Vēsture dokumentāli apliecina, ka cilvēki visos laikmetos ir centušies pārveidot un pieradināt dabu, apzinoties to kā vienu no savas varas izpausmes veidiem. Vienlaicīgi daba vienmēr ir bijis rosinošs un neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem, mūziķiem, dzejniekiem, arhitektiem, arī modes dizaineriem. Lieliskā un mūžam mainīgā dabas pasaule izsenis dāvāja cilvēcei brīnišķīgas idejas, gan kā padarīt skaistāku, harmoniskāku un komfortablāku apkārtējo vidi, gan kā izcelt personības individualitāti. Ūdeņi, okeāna dzīles, meži, pļavas, ziedi, dzīvnieki, putni un kukaiņi palīdz atklāt neparastus krāsu salikumus, jaunas formas un siluetus, kā arī rakstu motīvus.

Saskaņā ar kolekcijas īpašnieka un izstādes kuratora ieceri eksponāti netiek grupēti hronoloģiski, bet pasniegti tematiskos blokos – mežs, dārzs, jūra, okeāns, džungļi, savanna un eksotika. Katra apģērbu un aksesuāru (cepures, somiņas, apavi, bižutērija, kažokādas, izstrādājumi no ādas un zamšādas) grupa vēsta savu stāstu par saikni ar dabu. Piemēram, džungļu košās krāsas un to iemītnieki – pitoni, papagaiļi, panteras un paradīzes putni, savannas maigie toņi un krāšņā fauna – ziloņi, zebras, lauvas. Savukārt smilšu krāsas nianses, dzintars un gliemežvāki atgādina par pludmali, bet okeāna plašo zemūdens pasauli atklāj zivis, jūras bruņurupuči, jūras zvaigznes, koraļļi un pērles.

Izstādē spilgti pārstāvēta parku un dārzu kultūras ietekme uz oriģināliem modes risinājumiem: ēnainie koki, greznās puķu dobes, tauriņi un dziedošie putni. Pārsteidzošās audumu apdrukās un izcilu kuturjē dizaina darinājumos apmeklētāji varēs ieraudzīt ne tikai ogas, bet arī pat dārzeņus – salātus, kāpostus, sīpolus un burkānus.

Aleksandrs Vasiļjevs stāsta: “Kā zināms, katram gadsimtam un gadu desmitam ir savi favorīti: tā 18. gadsimtā, Marijas Antuanetes laikā, arī vīrieši bija iecienījuši ziedu vītnēm izšūtas vestes, 19. gadsimtā aktuālas bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula. 20. gadsimta pirmajā desmitgadē greznas dāmas nēsāja sermuļādas uzročus, korsetes, veidotas no vaļu ūsām, un lielas ziediem rotātās cepures, 30. gados ļoti populāri kļuva lapsādas boa, 40. gados parādījās mode uz apaviem no pitona ādas, somiņas no krokodilu, krupju un ķirzaku ādām, bet 50. gados katras sievietes garderobē noteikti atrastos kāda romantiska ziedu rakstu kleita, piemēram, ar maijpuķītēm.”

Kopumā ekspozīcijai atlasīti 100 vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri.

Izstādi papildina plaša pasākumu programma “Modes daba”, kas ietver sešu lekciju ciklu, tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās aktivitātes.

PAR KOLEKCIONĀRU

Aleksandrs Vasiļjevs (Александр Васильев) dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē. 1982. gadā pārcēlās uz Parīzi, kur sāka strādāt Francijas teātros. 25 pasaules valstīs A. Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point, teātri Le Lucernaire un Cartoucherie, Bastīlijas operas studija Parīzē, Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā, Latvijas Nacionālā opera un balets, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī daudzi citi.

Aleksandrs Vasiļjevs kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām četrās valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās.

Aleksandrs Vasiļjevs ir daudzu grāmatu autors, strādājis kā žurnālu “Vogue” un “Harper’s Bazzar”” krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. Kopš 2000. gada A. Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls “Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas”. No 2002. gada viņš piedalās televīzijas raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003. gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija “Aleksandra Vasiļjeva interjeri”.

Par krievu mākslas propagandu Aleksandrs Vasiļjevs apbalvots ar S. P. Djagiļeva medaļu (Parīze), V. Ņižinska medaļu (Varšava), ordeni “Mecenāts” un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas “TOBAV” prēmijas laureāts. 2010. gadā The World Fashion Awards ir prēmējis Aleksandru Vasiļjevu kā “2010. gada modes leģendu” par nopelniem modes vēstures jomā.

IZSTĀDES ĢENERĀLSPONSORS:
ABLV Bank

IZSTĀDES KURATORI:
Aleksandrs Vasiļjevs, modes vēsturnieks, Aleksandra Vasiļjeva fonda prezidents
Alīda Krēsliņa, mākslas zinātniece

IZSTĀDES KOORDINATORE DMDM:
Inese Baranovska, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja

SAISTĪTIE PASĀKUMI:

Modes daba

20. jūlijā plkst. 17:00 “Sarunas muzejā”:
Tikšanās ar izstādes kuratori Alīdu Krēsliņu (latviešu valodā).

27. jūlijā plkst. 17:00 “Sarunas muzejā”:
Tikšanās ar izstādes kuratori Alīdu Krēsliņu (krievu valodā).
Izglītības programma “Sarunas muzejā” ir tematisks pasākums – ekskursija-stāstījums-diskusija muzeja ekspozīcijā, kas piedāvā unikālu iespēju daudzpusīgāk un dziļāk iepazīt jaunākās izstādes un dažādus ar tām kontekstuāli saistītus jautājumus. Klausoties interesantā stāstījumā un iesaistoties diskusijā, ne vien apmeklētāji, bet arī sarunu īpašie viesi – mākslinieki, izstāžu kuratori, mākslas vēsturnieki, filozofi u.c. – sev un citiem atklāj daudz jauna par mākslas un kultūras vērtībām un aktualitātēm.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

25. augustā plkst. 17:00 Lekcija “Mode kā dzīvesstils. Franču augstās modes meistars Pols Puarē un itāļu modes dizainere Elza Skiaparelli”:
Stāsta kultūras vēsturniece Alla Gorbača.
Lekcija notiek krievu valodā.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Lekcijas cena: pieaugušajiem 5,00 EUR, studentiem un pensionāriem 2,50 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

15. septembrī plkst. 17:00 Lekcija “Rožu lūpas un vizbulīšu acis – sievietes tēls latviešu dzejnieku un rakstnieku atveidojumā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā”:
Stāsta Jāņa Akuratera muzeja Izglītojoša darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja, literatūrzinātniece Mag. art. Maira Valtere.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Lekcijas cena: pieaugušajiem 5,00 EUR, studentiem un pensionāriem 2,50 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

22. septembrī plkst. 17:00 Lekcija ““Pieradinātā daba” 20. gadsimta apģērbu un aksesuāru kolekcijās Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā”:
Stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma glabātāja Ligita Kalniņa.
Muzeja tērpu krājums, kurā ir vairāk nekā 2 500 vienību, ir lielākais Baltijā. Tajā glabājas sieviešu, vīriešu un bērnu apģērbi no veļas līdz virsdrēbēm. Šīs bagātīgās kolekcijas pamatus ir sanesuši 3 vēstures viļņi: 1) turīgo Rīgas iedzīvotāju 19. gs. 80. gadu dāvinājumi; 2) 20. gs.50. gados šo kolekciju papildina 20.–30. gadu tērpi; 3) pēc pirmās Vislatvijas modes izstādes 1981. gadā kolekcija dubultojas, jo redzētā iespaidā rīdzinieki muzejam piedāvā pirkt visdažādākos savas personīgās dzīves lieciniekus. Mūsdienās arī sabiedrībā zināmi cilvēki dāvina muzejam brīnišķīgus eksponātus un veselas kolekcijas – eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, skolotāja Ilona Grodele, spāņu deju dejotāja Marta Alberinga, Eiroparlamenta locekle Sandra Kalniete, finansiste Ilze Jurkāne. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis dāvāja Tatjanas Bēmas apģērbu kolekciju. Vecākie apģērbi un aksesuāri muzeja krājumā attiecas uz 18. gadsimtu, jaunākie – uz mūsdienām. Līdzīgi veidojušās arī apģērbu aksesuāru kolekcijas.
20. gadsimtā mode mainās arvien straujāk. Modes un tērpu vēsturē Latvijā nozīmīgs bija 1900. gads, kad Jelgavā tiek izdots pirmais modes žurnāls latviešu valodā “Modes Vēstnesis”. Tas atvieglina vēlmi sekot jaunajām tendencēm apģērbā un aksesuāros. Kā modes untums parādās “S” veida siluets, ko panāk ar garās korsetes palīdzību, taču jau 1908. gadā šī jūgendstila līnija zaudē savu aktualitāti un līdz 1914. gadam izzūd pavisam. Latviešu valodnieks Jānis Endzelīns 1906. gadā atved savai draudzenei visjaunāko modes tērpu no Parīzes – reformkleitu, kas valkājama bez korsetes. Pirmā pasaules kara gadi ienes radikālas izmaiņas – atvadas no garajām korsetēm un nepārprotamu svārku garuma samazināšanos.
20. gs. 20. gados funkcionālisma iespaidā apģērbs kļūst demokrātiskāks, vienkāršāks, ērtāks. Īsas kreklveida kleitas ar pazeminātu jostas vietu, risinātas konstruktīvās līnijās, pārliecinoši iekaro savu vietu. 30. gados modes vēsmas kļūst sievišķīgākas. Jostasvieta atkal ir viduklis, svārki pagarinās, bet ar 1934. gadu paplatinās dāmu un kungu plecu līnija – parādās polsteri. Vienīgais modes žurnāls Padomju Latvijā “Rīgas modes” iznāk 1948. gadā. 1949. gadā nodibinās Rīgas Modeļu nams, kas turpmāk sekmē rīdzinieku gaumes izveidi, kā arī izveido fonu modes mākslinieka profesijas dzimšanai.
20. gs. otrajā pusē mode attīstās arvien straujāk. 1964. gads – mini modes uzvaras gājiens, modē ienāk jaunatne. 1970. gadi – džinsi. 1980. gadi – disko ēra un milzīgie pleci. 1990. gadi – modē ļoti dažādi stili.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Lekcijas cena: pieaugušajiem 5,00 EUR, studentiem un pensionāriem 2,50 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

27. septembrī plkst. 17:00 Lekcija “Daba. Kultūra. Rotas. Antropologa skatījums”:
Stāsta sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Iemācīta (nevis iedzimta) ķermeņa modificēšana ir viena no cilvēku sugas raksturīgākajām īpašībām. Šajā ziņā novilkt stingru līniju starp “rotām” un “nerotām” būs grūti. Tomēr ir skaidrs, ka rotāšanās instinkts piemīt ikvienam no mums – vismaz jau no laika, kad varam runāt par anatomiski mūsdienīgiem cilvēkiem. Paradigmā, kur indivīda kultūra tiek pretstatīta “dabai”, rotāšanās nenoliedzami ir kultūras iezīme un vienlaikus paņēmiens dabas pakļaušanai.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Lekcijas cena: pieaugušajiem 5,00 EUR, studentiem un pensionāriem 2,50 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

5. oktobrī plkst. 16:00–18:00 Zīmola “Tundra HATA” radošā darbnīca pieaugušajiem “Dabas motīvi galvas rotās”:
Nodarbība piedāvā pētīt interesantu modeļu piemērus izstādes ekspozīcijā, iedvesmoties un radīt savu galvas rotu. Darbnīcu vadīs zīmola “Tundra HATA” dizaineres Beatrise Gore un Madara Gore-Bērziņa, kuras ikdienā veido unikālus aksesuārus ar mērķi popularizēt Latvijā savulaik tik meistarīgi piekopto cepurnieku arodu. Katrs modelis ir roku darbs.
Mērķauditorija: pieaugušie, studenti, pensionāri.
Dalības maksa: 5,00 EUR no personas + ieejas biļete izstādē (pieaugušajiem 3,50 EUR, studentiem un pensionāriem 2,00 EUR).
Vietu skaits ierobežots (15 dalībnieki).
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 222235, 67 830917 vai e-pastu dmdm@lnmm.lv.

6. oktobrī plkst. 17:00 Lekcija “Art Deco modes aksesuāru eksotika”:
Stāsta mākslas zinātniece Ilze Martinsone.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Lekcijas cena: pieaugušajiem 5,00 EUR, studentiem un pensionāriem 2,50 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

12. oktobrī plkst. 16:00–18:00 Tematiska pērļošanas darbnīca “Dabas motīvi 18. gs. – 21. gs. modes aksesuāros”:
Darbnīcu vadīs rotu mākslinieces Una Valtere un Agrita Baumane.
Mērķauditorija: pieaugušie, studenti, pensionāri.
Dalības maksa: 5,00 EUR no personas + ieejas biļete izstādē (pieaugušajiem 3,50 EUR, studentiem un pensionāriem 2,00 EUR).
Vietu skaits ierobežots (15 dalībnieki).
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 222235, 67 830917 vai e-pastu dmdm@lnmm.lv.

13. oktobrī plkst. 17:00 Lekcija “Rīgas modes vēsture”:
Stāsta modes māksliniece Asnāte Smeltere.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Lekcijas cena: pieaugušajiem 5,00 EUR, studentiem un pensionāriem 2,50 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Foto: Publicitātes fotogrāfija no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas