Venēcijas mākslas biennālē Latviju pārstāvēs Miķelis Fišers

2016. gada 9. maijs

Nākamgad Venēcijas mākslas biennāles apmeklētāji Latvijas paviljonā varēs iepazīties ar Miķeļa Fišera stāstniecības prasmi, kurš vēstījuma uzbūvē meistarīgi sakrusto mūsdienu folkloras brīnumpasaku elementus ar kritisku skatu uz globālās pasaules sociālajām un politiskajām rutīnām. Kā pieteikumā sola izstādes kuratore Inga Šteimane, ekspozīcijas centrā būs patības un dzīves mākslas aspekti, kas sasaucas ar Kārļa Gustava Junga atziņu, ka "tikšanās ar sevi pašu ir viena no nepatīkamākajām lietām, no kuras cilvēks vairās, kamēr vien visu negatīvo iespējams projicēt uz apkārtni." Venēcijas izstādē mākslinieks iecerējis turpināt eksperimentus ar plašu izteiksmes līdzekļu paleti – glezniecību, kokgriezumiem un telpisku zīmējumu scenogrāfiju. Arī sižetiskajā līnijā ekspozīcijai radītie darbi balstīsies uz viņam raksturīgo saspēli starp zinātniskās fantastiskas žanra modifikācijām un pesimistiskā morāles filozofijā sakņotiem un domājošai būtne neglaimojošiem sociālās esamības paradoksiem. Tādēļ Venēcijas ekspozīcija sola intriģējošu turpinājumu Miķeļa Fišera spilgtajām pēdējā laika personālizstādēm, kas ieguvušas lielu skatītāju atsaucību gan Latvijā, gan ārpus tās.

Miķeļa Fišera radošās izpausmes ir savdabīga sociālā balss Latvijas laikmetīgajā mākslā: labticīgi ironiska, nepakļāvīga institucionālajām toņkārtām, neviennozīmīga interpretācijā. Viņš ienāk mākslas dzīvē 1990. gadu vidū ar provocējoša rakstura instalācijām, bet pēdējā desmitgadē ar īpašu jaudu ir pievērsies glezniecībai. Personālizstāde “Lielviela” (2012.) izstāžu zālē “Arsenāls” bija viena no tā gada apmeklētākajiem mākslas notikumiem Latvijā, toties par izstādi “Netaisnība” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 2015. gadā mākslinieks ieguva Purvīša balvu.

Metu konkursa pieteikumus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadītā žūrija, kurā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, mākslinieks Krišs Salmanis, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava un ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags. Ar minimālu punktu atšķirību žūrijas vērtējumā otro vietu ieguva Raita un Rasas Šmitu mākslas un dabaszinātņu starpdisciplinaritātē balstītais projekts “Purva radio”, bet trešo vietu – Voldemāra Johansona akustiskā telpas kompozīcija Chorus.

Jau otro reizi Venēcijas mākslas biennāles Latvijas Paviljona ekspozīcijas tapšanā līdzās Kultūras Ministrijas sniegtajam finansējumam kā galvenais atbalstītājs ir iesaistījies ABLV Charitable Foundation. Fonds 2015.gada nogalē parakstīja nodomu protokolu ar Kultūras ministriju, paredzot līdzfinansējumu 150 000 EUR apmērā, ko plānots izmantot trīs vienādās daļās, nodrošinot Latvijas pārstāvniecību Venēcijas mākslas biennālēs līdz 2021.gadam. “Lēmums kļūt par ilgtermiņa atbalstītājiem Latvijas pārstāvībai starptautiski nozīmīgākajā mākslas pasaules notikumā ir saistīts ar ABLV Charitable Foundation līdzdalību sabiedriskajā iniciatīvā par privātiem līdzekļiem izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Plānots, ka jaunceltā muzeja ēka vērs durvis apmeklētājiem jau 2021.gadā. Tādēļ ir svarīgi, lai priekšdarbu posmā Latvijas mākslinieku sniegumam būtu nodrošināts starptautiskais skanējums, kam vēlāk atbalsoties muzeja darbības programmā”, saka ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags.

2015. gada Venēcijas biennālē Latvijas Paviljonu, kurā bija aplūkojama mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša instalācija ”Armpit”, apmeklēja ap 200 000 mākslas interesentu. Kopumā Venēcijas biennāli apmeklēja 501 502 skatītāji, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem mākslas notikumiem pasaulē. Latvija tajā piedalās kopš 1999. gada. Venēcijas biennāles 57. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 2017.gada 13. maija līdz 26. novembrim.

Foto: Miķelis Fišers, „Pastaiga mēnesnīcā” no sērijas „Disgrace”, autorfoto.